Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija
|
Piektdiena
, 2024. g. 29. novembris |
Seko mums:
Autorizēšanās
Krustvārdu mīklas
Sudoku
Japāņu mīklas
Erudīts
Puzles
Flash spēles
Ziņojumu dēlis
Citronmētra
Komentāri
0
Saglabāt mīklu drukāšanai
Ziņot par kļūdu
Pasūtīt bonusa puktus
Ziņot par kļūdu
Saglabāt
Parādīt burtu
(-1 p)
Atrisināju pareizi?
(-1 p)
Parādīt visus burtus
(-10 p)
Līmenis
Statistika
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
Horizontāli
1. Cilvēka sejas apakšējā daļa — apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
3. Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
8. Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; meteņi.
10. Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
11. Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā (saīs.).
12. Tādas, kad līst lietus (par laika apstākļiem, laikposmu).
13. Dateļpalmas auglis.
16. Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā.
19. Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā.
21. Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums — 159 km.
22. Zirgu (dažos apvidos arī citu mājlopu) ganīšana naktī.
24. Lūk, reku! (izsauk., sar.)
26. Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
28. Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
30. Pilsēta Lietuvā, Viļņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs.
31. Tāds, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citiem, līdzīgiem.
32. Valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.
33. Līkums.
36. Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
39. Grieķu mitoloģijā — nimfa, bišu aizgādne un pavēlniece un visu bišu ciltsmāte.
41. Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
42. Autoelektroaparātu rūpnīca (saīs., vēst.).
43. Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
44. Tādas, kam ir līkums, kūkums.
45. Noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
46. Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
Vertikāli
1. Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals (novec.).
2. Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē.
4. Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
5. Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest.
6. Rijīgs, nepiepildāms (ēšanā); izsalcis.
7. Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
9. Mēs ..., mēs ... pār kalniem un pār lejām.
14. Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
15. Ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu).
17. Korejiešu mitoloģijā — milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
18. Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā — spraudziņa pavediena ievēršanai.
19. Tas (piem., parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
20. Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piem., atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
22. Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
23. Staipekņu nodalījuma dzimta ("Isoetaceae") un ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskajā joslā.
25. Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs.
26. Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
27. Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
29. Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals (žarg.).
33. Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
34. Naudas vienība Sjerraleones Republikā, sīknauda — cents.
35. Veikt (kā) kristības ceremoniju; pakļaut (ko) kristībai.
37. Uts (novec., dsk.).
38. Hindu mitoloģijā — dievišķa nemirstības dzira, ko ieguva, kad dievi un asuras kūla okeānu.
39. Dot naudu atlīdzībai (par ko).
40. Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piem., drēbju glabāšanai).
Autorizējoties Jūs piekrītat pratnieks.lv
Lietošanas noteikumiem
.
Autorizēties izmantojot pratnieks.lv kontu
E-pasts (lietotāja vārds)
Parole
Autorizēties
Atcerēties mani
Atgādināt paroli
|
Reģistrēties
Ir kādi ieteikumi, problēmas vai kas cits sakāms, droši nodot mums ziņu! :)
Sūtīt