Grīslis
Balvu "15 bonusa punkti" ieguva Maija Šlesere-Malēja. Apsveicam!
Ē
E
E
E
E
E
E
Ē
E
E
E
E
E
E
E
E
E
E
E
E
E
Ē
E
E
E
Ē
E
E
E
E
E
E
E
E
E
Dzeltenā akācija.
Ģinšu grupas (dzīvnieku un augu sistemātikā).
Sīrupains ievārījums.
Naktssveču dzimtas lakstaugs.
Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
Vīteņaugs.
Mitra, purvaina vieta, kur aug melnalkšņi.
Grīšļu dzimtas augi.
Koka zaru kopums.
Žurnāls "Dārza ...".
Ierīce uguns iegūšanai.
Ēriku dzimtas ģints, mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
Vītolu dzimtas koks.
Balandu dzimtas koks solončakos un smilšu tuksnešos.
Latvijā aizsargājami orhideju dzimtas augi.
Kurvjziežu dzimtas ārstniecības aug.
Cilvēkpērtiķi.
Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
Siltzemju augi ar lielām, plūksnoti dalītām ērkšķainām lapām; dekoratīvi rotājumi šo augu stilizētā formā.
Horizonts.
Garšaugi - oregano.
Silts un saulains laiks rudenī.
Neliels apgabals ar kādām noteiktām pazīmēm.
Viens no pirmajiem pavasara ziediem.
Segsēkļi ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām.
Sēne, kas parazitē uz kokiem.
Kokžņaudzēju dzimtas ģints, puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem.
Sēklaudzis, kam nav mātesauga kultūras īpašību.
Vasu vai ziedu aizmetņi.
Pumpis.
Sēne, ko dēvē arī par vēršmēlēni, purslu.
Kāju ietērps.
Tumšzaļam bumbierim līdzīgs tropu auglis.
Sasalis ūdens.
Lokans, elastīgs zars pinumiem.
Priežu un egļu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu.
Istabas paparde.
Krustziežu dzimtas eļļas augs.
Īstās jāņuzāles.
Indīgi dievkrēsliņu dzimtas augi.
Puķkāpostam līdzīgs dārzenis.
Pastāvīgi eksitējošs organisms; indivīds.
Sugas izplatības apgabals.
Bīstami, akmeņaini posmi upē.
Rožu dzimtas augļu koks.
Tauriņziežu dzimtas lopbarības augs.
Sēnes, kuru augļķermenis attīstās augsnē.
Minerālu sakopojums Zemes garozā.
Kokapstrādes atlikumi.
Audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
Viendīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (dsk.).
Lūpziežu dzimtas nezāles.
Gruzijas minerālūdens.
Zaļgandzeltena ēdamā sēne, kas vēlā rudenī aug sausos skujkoku mežos.
Pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
Divdīgļlapju klases dzimta, mūžzaļš krūms, puskrūms, retāk koks, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu.
