Susēt
Statistika
Līmenis
O
A
P
L
P
P
J
U
E
I
I
K
S
I
Ī
E
N
Ē
U
S
A
I
P
I
S
R
S
R
A
A
B
K
S
3 BURTI
Lakoniski, bez gariem izvērsumiem.
Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu).
4 BURTI
Ķite.
Tārtiņveidīgo kārtas jūras putns.
Pamazām karst.
Strauji, skaļi elpot.
Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, ola (vsk.).
Pareizticīgo garīdznieks.
Veidot ēnu, tumšus laukumus.
Neieredzēt.
Tā ir, kad draud briesmas.
Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Dānijā.
Jahtu takelējums ar vienu mastu un vienu buru.
Deviņrindu strofa.
Naudas vienība Laosā.
Rotējoša ķermeņa pārvietošanās pa kādu virsmu.
Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu virsotni.
5 BURTI
Nevienā vietā.
Indīga gāze, kas rodas, nepilnīgi sadegot kurināmajam.
Celt stāvus.
Straujas.
Viena no gēna formām.
Raudot krampjaini ievilkt elpu.
Apdzīvota vieta Krāslavas novadā pie Dagdas.
Puisis, jauneklis (žarg.).
Aust (par rīta gaismu).
Pamazām kļūt sausākam.
Samērā sen.
Zemes garozas virsējā kārta.
Nepareizi, muļķīgi (sar.).
6 BURTI
Zāles pret impotenci.
Kalnu masīvs Balkānu pussalā.
Sievas vai vīra māsa.
Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
Mākslīgi radīts halogēns, cieta radioaktīva viela.
Asinsvadu aizsprostojošs receklis vai gāzes pūslītis.
Divi Trojas kara varoņi, nešķirami draugi eposā "Iliāda".
Laukiem raksturīgs, lauciniecisks.
Patiesums, autentiskums.
Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
Ziest, smērēt.
Izcirstas joslas mežā (dsk.).
Augšup kalnā.
7 BURTI
Pa trijiem kopā.
Ar spiedienu virzīt ko smailu materiālā.
Vēdekļpalmu ģints, arī hoveja.
Liels spraudenis koku pavairošanai.
Gaistošu vielu koncentrēti šķīdumi.
Ripojot nokļūt lejā.
Joprojām, visu laiku.
Pārlikt skaņdarbu citādam atskaņojuma veidam.
8 BURTI
Apetīte.
Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
Zemgaļu novada centrs, minēts 13. gs. dokumentos.
Itin viss esošais.
9 BURTI
Sistēmas nesakārtotības mērs termodinamikā.
Salāti no sīki sagrieztiem vārītiem dārzeņiem.
