Bura

Balvu "15 bonusa punkti" ieguva laima andžāne. Apsveicam!
I
E
A
E
K
I
K
A
J
T
R
R
K
U
E
I
Ā
R
L
K
 Otra lielākā sala pasaulē.
 Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
 Tauta, dzīvo Ugandā.
 Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas.
 Spāņu tenors (dz.1946).
 Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
 Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
 Ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
 Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
 Bura (novec.).
 Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm (dsk.).
 Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
 Augēdāji.
 Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
 Viens no izcilākajiem itāļu renesanses arhitektiem un inženieriem (1377-1446), projektējis Florences katedrāles kupolu.
 Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām.
 Grieķu mitoloģijā — rīta blāzmas dieviete.
 Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
 Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
 Zīmējums vai gleznojums no dabas (dabas studijām).
 Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
 Atbrīvošana no nodokļiem u. c. maksājumiem.
 Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
 Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts — bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
 Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints (“Aquila”), liels, plēsīgs putns.
 Vācu komponists, pianists un diriģents, nozīmīga kultūras figūra pasaules mērogā, vācu mūzikā pozitīvs antipods (1833-1897).
 Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
 Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm (dsk.).
 Tauriņu kārtas dzimta (“Tortricidae”), kurā ietilpst nelieli tauriņi.
 Vērmeļu degvīns.
 Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
 Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
 Viršu dzimtas ģints (“Ledum”), puskrūmi.
 Posmi (sabiedrības attīstībā).
 Sporta spēlēs — individuāla bumbas vai ripas vadīšana.
 Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
 Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
 Daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
 Tropu augs ar biezām, gaļīgām, rozetē sakārtotām lapām.
 Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
 Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
 Latviešu mākslinieks, biedrību Rīgas mākslinieku grupas un "Sadarbs" biedrs (1893—1981).
 Organisks savienojums – balta kristāliska viela ar asu smaku.
 Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā.
 Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā.
 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta.
 Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta (“Cichorioideae syn. Liguliflorae”), lakstaugi.
 Sengrieķu filozofs un zinātnieks (384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks.
 Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm.
 Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā.
 Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni.
 Tauva, kas savīta no stieplēm vai izturīgām šķiedrām.
 Pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas administratīvais centrs.
 Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem.
 Amerikāņu autors un orators (dz.1975).
 Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.