Atlass
Balvu "15 dienu abonements" ieguva Sanita Veide. Apsveicam!
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
1. Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā (dsk.).
1. Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
1. Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
3. Liliju dzimtas ģints (“Tulipa”), daudzgadīgs augs.
3. Žults trūkums zarnās vai žults neizdalīšanās.
3. Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans.
3. Ezoterismā tas ko jogas māceklim jādara katru dienu.
5. Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
5. Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
5. Oksīdu grupas minerāls, urāna rūda.
7. Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi.
7. Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos.
7. Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
9. Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā (dsk.).
9. Apgabals Dienvidāfrikas Republikā.
9. Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
11. Kurvjziežu dzimtas ģints (“Chrysanthemum”), augi.
11. Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga (“Ochroma lagopus”), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
11. Japāņu grafiķis (18.gs 2 puse- 19.gs. sāk.), Ukijoe skolas pārstāvis.
13. Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
13. Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā.
13. Nigēras galvaspilsēta.
13. Sīgu dzimtas suga (“Coregonus albula”), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
15. Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta (“Cricetidae”), neliels, drukns dzīvnieks.
15. Galvenais priesteris sengrieķu templī.
15. Ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
15. Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); arī ietvars.
17. Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
17. Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments.
17. Provansiešu dejas dziesma.
17. Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
A. Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
A. Beku dzimtas beku ģints grupa (“Boletus”), vērtīgas ēdamas sēnes.
A. Laukuma mērvienība, aptuveni 1/2 ha; angļu mēru sistēmā — 4046,86 m2.
B. Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
B. Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums (sar.).
B. Upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe).
B. Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
C. Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
C. Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
C. Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
C. Tāda, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
D. Senās Grieķijas un Romas teātrī — īpašs laukums, uz kura atradās koris.
D. Feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
D. Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
E. Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
E. Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
F. Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija.
F. Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
G. Visums.
G. Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons.
H. Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
H. Sešrindu pants.
I. Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
I. Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā.
J. Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
J. Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
J. Grezna sprādze, aizdare.
J. Liels trīsstūrveida strinkšķināmais stīgu instruments.
K. Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
K. Ābeles augļi.
K. Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
K. Vecāmātes (žarg.).
A. Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
A. Lielībnieks, pārspīlētājs (novec.).
A. Sermuļu dzimtas suga (“Mustela putorius”), neliels dzīvnieks.
