Marcipāns
Balvu "15 bonusa punkti" ieguva Ēriks Šilders. Apsveicam!
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
1. Mūzikas instruments — klavesīna paveids; vērdžinels.
1. Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
3. Romiešu mitoloģijā — debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
3. Mākslas darba dāvinātājs, ziedotājs; dāvinātājs.
3. Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
5. Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
5. Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes.
7. Senajā Grieķijā — svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
7. Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
9. A.Dimā (tēva) romāns.
9. Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
9. Klusā okeāna sardīne (“Sardinops sagax”).
11. Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
11. Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
13. Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
13. Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
13. Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā, upes osta Jandzi krastā.
15. Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
15. Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
15. Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
17. Malārijas odu ģints (dsk.).
17. Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
19. Krievijas / Francijas šahists - ceturtais pasaules čempions šahā (1927 - 1935; 1937 - 1946).
19. Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
19. Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
A. Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads.
A. Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma (“Lama guanicoe f. pacos”), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai (dsk.).
A. Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā.
B. Indijas politiskais darbinieks, ekonomists (1842-1901).
B. Kļūdainās vietas nosegšana ar pareizā teksta uzlipinājumu.
B. Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā.
C. Kadiķogu degvīns.
C. Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
C. Iedobumi krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
D. Tematiski apvienota daļa (tekstā, grāmatā, periodiskā izdevumā).
D. Tuvredzība.
D. Slāvu mitoloģijā — mājlopu aizgādnis, tirdzniecības veicinātājs un mirušo aizstāvis.
E. Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
E. Dieva vai svētuma zaimošana.
F. Pirmiedzīvotāji vai agrāk zināmie kādas teritorijas iedzīvotāji.
F. Vīrieša vārds, vārda diena jūlijā.
F. Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta.
G. Grieķu mitoloģijā — trīs skaistuma un līksmes dievietes.
G. Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā — cilvēkiem labvēlīgs feju karalis.
G. Upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
H. Viltīga rīcība; arī viltīgums.
H. Etiķskābes šķīdums ūdenī, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
H. Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko).
I. Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
I. Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
I. Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
J. Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu).
J. Teika, leģenda.
J. Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
