Māra
Balvu "10 bonusa punkti" ieguva Ivars Žaimis. Apsveicam!
O
R
S
P
Ī
I
I
I
Ā
R
I
K
J
A
I
K
A
Dž. Verdi opera.
Budismā — cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi.
Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai (dsk.).
Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
Sievietes vārds, vārda diena jūlijā.
Skelets (zivij), tā atsevišķs kauls.
Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš.
B
Tie, kas izturas bezkaunīgi.
C
Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
E
Pilsēta Itālijā.
Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū.
Mazlēpju dzimtas ģints (“Stratiotes”), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot
G
Parasti savienojumā ar “bikses”: īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
I
Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest.
Sirsenis.
J
Laikposms, brīdis.
K
Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām (dsk.).
Valsts Āzijas dienvidrietumu daļā.
Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
Slēgti četrriteņu atsperrati ar logiem un durvīm.
Sieviete, kas pastāvīgi kopj, apkopj (ko).
Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (:).
Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu; vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
M
Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā — erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem.
Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā).
Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem.
Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
N
Noteikt (kam) taksi; novērtēt.
P
Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē.
Piliens.
Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
R
Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
S
Nokrišņi — balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt.
Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām.
Rīks (kā) saspiešanai.
Ēģiptiešu mitoloģijā — izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
T
Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
V
Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags.
Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem).
Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals.
Rezultāts → vizmot; arī vizmojums.
Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana (dsk.).
Z
Lauku iedzīvotāja, kas nodarbojas ar zemkopību.
