Goba
Balvu "10 dienu abonements" ieguva Mirdza Klebaha. Apsveicam!
I
L
N
T
N
D
O
L
Ā
E
R
T
A
Lielbritānijas iedzīvotājs (sar.).
Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols.
Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava.
Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas (dsk.).
B
Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem.
Ansambļa partiju nosaukums.
D
Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku) (dsk.).
E
Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
G
Divdīgļlapju klases dzimta (“Ulmaceae”), vasarzaļš koks.
Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
Viduslaiku pilsētās — īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
Ģ
Augu un dzīvnieku sistemātikā — sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
H
Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos (novec.).
I
Upe Ventspils novadā.
Starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu.
J
Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo onca”), liels, plēsīgs dzīvnieks.
Strauja, spēcīga kustība; spars.
K
Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
Vēdlodziņš (sar.).
Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
L
Rokas ierocis šaušanai ar bultām — elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru (dsk.).
Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda (“Laurales”), tropu un subtropu koki.
M
Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru; šī žanra mākslas darbs.
Misticisma, mistikas piekritējas.
Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem.
Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
N
Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
O
Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
P
Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
Tāda, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citām, līdzīgām.
Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
S
Nokrišņi — balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
Stāties.
Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
Senāta loceklis.
Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās (dsk.).
Furunkuls (sar.).
Tāds, kas ir iekļauts savienībā, tāds, kas veido savienību.
Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas (dsk.).
Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Gaļas veikals.
Skotu ekonomists (1723—1790).
T
Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos).
Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
Ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē.
Raiņa memoriālais muzejs.
Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
V
Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
