Goba
Balvu "10 dienu abonements" ieguva Mirdza Klebaha. Apsveicam!
Statistika
Līmenis
I
L
N
T
N
D
O
L
Ā
E
R
T
A
Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols.
Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas (dsk.).
Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava.
Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
Lielbritānijas iedzīvotājs (sar.).
B
Ansambļa partiju nosaukums.
Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem.
D
Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku) (dsk.).
E
Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
G
Viduslaiku pilsētās — īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
Divdīgļlapju klases dzimta (“Ulmaceae”), vasarzaļš koks.
Ģ
Augu un dzīvnieku sistemātikā — sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
H
Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos (novec.).
I
Starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu.
Upe Ventspils novadā.
J
Strauja, spēcīga kustība; spars.
Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo onca”), liels, plēsīgs dzīvnieks.
K
Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
Vēdlodziņš (sar.).
Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
L
Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda (“Laurales”), tropu un subtropu koki.
Rokas ierocis šaušanai ar bultām — elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru (dsk.).
M
Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem.
Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru; šī žanra mākslas darbs.
Misticisma, mistikas piekritējas.
N
Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
O
Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
P
Tāda, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citām, līdzīgām.
Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
S
Furunkuls (sar.).
Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas (dsk.).
Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Skotu ekonomists (1723—1790).
Gaļas veikals.
Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās (dsk.).
Tāds, kas ir iekļauts savienībā, tāds, kas veido savienību.
Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
Nokrišņi — balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
Stāties.
Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
Senāta loceklis.
Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
T
Ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē.
Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
Raiņa memoriālais muzejs.
Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos).
V
Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
