Astra
Balvu "10 dienu abonements" ieguva Sarmīte Zandere. Apsveicam!
L
N
J
A
I
A
3 BURTI
Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
Prievārds; norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
4 BURTI
Rožu dzimtas ģints (“Padus”), koks vai krūms.
Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
Segvārds, iesauka (sar.).
Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt.
Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
Pazemes dobums vai eja Zemes garozas augšējos slāņos ar vienu vai vairākām izejām Zemes virspusē (dsk.).
Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Velna ... — iekabe ar diviem āķiem, ko lieto tikai vienmērīgas slodzes gadījumā.
Kāršu spēle.
Supenka, Kūkovas pieteka.
Tabula optisko instrumentu vai fotomateriālu izšķirtspējas kvantitatīvai noteikšanai.
Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava.
Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
5 BURTI
Jūrniecībā, zvejniecībā — metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu.
Darbarīks (griešanai, duršanai) — parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā.
Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā.
Jānis Sirmbārdis «... pagales manā pavardā» (1981).
Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
Plēsēju kārtas dzimta (“Ursidae”), liels dzīvnieks.
Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos.
Astere.
6 BURTI
Romiešu krūšu bruņas; sākotnēji no ādas, vēlāk no metāla.
Tādas, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra.
Anpiņa Dzjiņa «... Konfūcijs. Domātāja un politiķa dzīve» (2010).
Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis.
Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
Naudas vienība Spānijā no 18. līdz 20. gs., attiecīgā naudas zīme, monēta.
Stalts, lepns, iecirtīgs (apv.).
Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums.
Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags.
Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem) (sar.).
Mirdzums.
Pilsēta Latvijā.
7 BURTI
Tādas, kas izraisa neērtību.
Krustziežu dzimtas ģints (“Matthiola”), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms.
Knaibles (dsk.).
Sengrieķu mitoloģijā — kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
Vācu sistēmas automātiskā pistole.
Slēgti četrriteņu atsperrati ar logiem un durvīm.
Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē, Turcijas ziemeļaustrumos.
Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
8 BURTI
Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis; tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums (dsk.).
9 BURTI
Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
