Tase
Balvu "15 bonusa punkti" ieguva Valda Idresala. Apsveicam!
V
N
I
S
T
E
T
Z
Daudzasmeņu griezējinstruments.
Pilsēta Beļģijas ziemeļos.
Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
Cilvēks, kas parasti ir īgns.
Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
Vārdu pa vārdam atkārtot (kādu tekstu, teksta daļu).
Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām.
Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases (dsk.).
Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
Īsas astes.
Rožu dzimtas ģints (“Cerasus”), augļu koks.
Pie noteiktām aprindām, profesijas, grupējuma nepiederoša persona; vienpatis; izstumtais.
Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā.
Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
Darba rīks — spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm (dsk.).
Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce (dsk.).
Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū (dsk.).
Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā.
Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
Pasaulslavens fantazētājs un melis — Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720-1797).
Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas (dsk.).
Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta (“Gnetaceale”), liānas, retāk krūmi.
Biezs loga aizkars.
Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
Senindiešu mitoloģijā — pērkona un zibens dievs, dievu vadonis.
Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta (“Ophidia syn. Serpentes”), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni.
Jauniešu vienību locekļi Ķīnas “kultūras revolūcijas” laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. “sarkanie sargi”).
Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku).
Ūdensrožu dzimtas ģints (“Nuphar”), ūdensaugs.
Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
Pazemes ūdeņus saturoša dzīsla vai slānis.
Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām.
Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
Sprāgstvielu lādiņš, ko izmanto signalizēšanai, arī spridzināšanai (dsk.).
Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
Ģeometrijā — skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu.
Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
Skelets.
Zirgu ģints suga (“Equus asinus”), nelieli dzīvnieki ar garām ausīm.
Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
Darbarīks (griešanai, duršanai) — parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints (“Martes”), vidēja lieluma dzīvnieks.
Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā — kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība (dsk.).
Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
Riharda Vāgnera opera.
Doma; iecere, nodoms, plāns.
Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls).
