Beta
Balvu "20 bonusa punkti" ieguva santa dronka. Apsveicam!
D
T
E
Ļ
D
O
A
Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
Sengrieķu filozofs un zinātnieks (384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs.
Grieķu mitoloģijā — kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita.
Pilsēta Krievijā, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām.
B
Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei.
Skaņu kopums, ko veido (cilvēka) elpošanas ceļa orgāni (balss aparāts); skaņu kopums, kas raksturīgs runai.
Amerikāņu aktieris (1924-2004).
Grieķu alfabēta otrais burts.
Ovāls tualetes sēžampods ķermeņa lejasdaļas (gk. intīmo daļu) apmazgāšanai.
C
Priežu jeb skuju koku klases dzimta (“Cupressaceae”), mūžzaļš siltzemju skuju koks.
E
Meklēšanās — viena no zīdītājdzīvnieku dzimumcikla stadijām.
H
Skrimšļzivju klases kārta (“Selachiiformes”), zivs.
I
Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā (dsk.).
K
Franču rakstnieks, grafiķis, dizaineris un režisors (1889-1963).
Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
L
Zinātne par domāšanas likumiem un formām.
Britu dziedātāja, dziesmu autore, politiskā aktīviste un filantrope (dz.1954).
Ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu).
Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
M
Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints (“Manihot”), kokaugi un lakstaugi.
Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu.
N
ASV cīņas mākslas meistars un aktieris (dz.1940).
Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre.
Neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
Tāds, kas ir noteikts bez preces iesaiņojuma (par preces masu).
Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints (“Rhea”), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
Augu dzimta (“Urticaceae”), lakstaugs.
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (saīs.).
O
Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums.
P
Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
R
Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
S
Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziju, auklu).
Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
Storveidīgo kārtas dzimta (“Acispenseridae”), zivs.
Izplatoties iedarbojas (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) — piemēram, par skaņām, smaržām (pārn.noz.).
Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā.
Graudzāļu dzimtas ģints (“Sorghum”), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi.
Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints (“Synedra”), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas.
Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā.
T
Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
Oglekļa (II) oksīds — indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā).
Amerikāņu rakstnieks un humorists (1835-1910).
U
Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā.
Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
Ū
Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga (“Lutra lutra”, senāk “Lutra vulgaris”), vidēja lieluma dzīvnieki.
Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints (“Mustela”), kas dzīvo ūdenstilpju krastos (dsk.).
V
Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Francijā un Spānijā.
Upe Brazīlijā (“Rio Verde”), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka.
Senas slāvu ciltis, kas pēc antīko autoru ziņām, ap 1. -2. gs. dzīvojuši Vislas baseinā un Baltijas jūras piekrastē.
Z
Ziemeļu zemju iedzīvotāji.
