Velve
Balvu "10 dienu abonements" ieguva ugis putnins. Apsveicam!
Ū
U
G
A
L
Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes (dsk.).
Ķīmiskais elements — pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
Virve, aukla, arī saite ar cilpu.
Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām (dsk.).
Rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kāds cēlonis.
Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
Augu nodalījums (“Bryophyta”), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās).
Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
Sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos.
Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints (“Marmota”), dzīvnieki.
Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags.
Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
Sviesta ražošanas blakusprodukts.
Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām (dsk.).
Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
Satiksmei paredzēta joslas pilsētās un apdzīvotās vietās.
Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt
Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta (“Mustelidae”), neliels dzīvnieks.
Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami (dsk.).
Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē.
Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
Dēla vai meitas dēls.
Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta (“Leporidae”), vidēji liels savvaļas dzīvnieks.
Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
Klostera vai ordeņa sieviešu kārtas locekles.
Rožu dzimtas ģints (“Prunus”), augļu koks vai krūms.
Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints (“Taraxacum”), daudzgadīgs lakstaugs.
Zinātne par morāli, tikumību.
Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts.
Bumbieres augļi.
Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai (dsk.).
Attālums no viena gala līdz otram.
Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
