Bronza
Balvu "10 bonusa punkti" ieguva Irēna Priede. Apsveicam!
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
1. Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
1. Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
3. Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
3. Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
3. Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
5. Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums (“Equisetophyta”), daudzgadīgs sporaugs.
5. Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
5. Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
7. Vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskais ciklons.
7. Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
7. Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim.
9. Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
9. Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts — eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
9. Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
11. Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā).
11. Viesnīca uz riteņiem — tūristu autobusu piekabe ar guļamvietām.
11. Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām (“Populus”).
13. Redzes orgāni.
13. Afganistānas galvaspilsēta.
13. Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā.
13. Maksājamā naudas summa.
15. Ornitoloģijas speciālists.
15. Miršu dzimtas ģints (“Eucalyptus”), ļoti liels mūžzaļš tropu koks.
17. Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
17. Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs (dsk.).
17. Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
19. Ateisma piekritējs.
19. Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā.
19. Medicīnas speciāliste.
A. Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
A. Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā.
B. Čaikovska balets bērniem.
B. Mūziķe, kas spēlē klavieres.
C. Neirstošā mala (audumam, adījumam) (dsk.).
C. Redzes lokā ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
C. Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais.
D. Kukaiņu klases kārta (“Thysanoptera”), kukainis.
D. Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
D. Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta (“Columbidae”), putns.
E. Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
E. Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
E. Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa.
F. Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
F. Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
F. Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta (“Tayassuidae”), vidēji liels neatgremotājs.
G. Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
G. Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
G. Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
H. Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere.
H. Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi.
H. Pilsēta Latvijā, Vidzemē.
I. Neliels, gluds, noapaļots akmens.
I. Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
I. Kāpņu daļa — horizontāli un vertikāli veidojumi, uz kuriem kāpjot liek kājas.
J. Neļķu dzimtas ģints (“Viscaria”), daudzgadīgs lakstaugs.
J. Orķestri (parasti nelieli).
J. Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā.
