Libra
Balvu "15 dienu abonements" ieguva gunta rastene. Apsveicam!
I
U
E
R
A
A
A
Krastu čurkste — zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
B
Bilžas — kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem (dsk.).
Reliģiski ētisks pamatlikums.
Nakteņu ģints suga (“Solanum melongena”), daudzgadīgs augs.
Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana.
Jūras šaurums (novec.).
Č
Zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints (“Anthus”), nelieli, slaidi dziedātājputni.
D
Velosipēds ar diviem riteņiem.
Kokteilis no ruma, citronu sulas (u. c.).
E
Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas.
F
Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
G
Debess ķermeņa lodveida modelis.
H
Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga (“Thujopsis dolabrata”), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
K
Vista, kas perē vai vadā cāļus.
Monarhs; šī monarha tituls.
Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
Konkurences dalībnieks.
Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis.
Nakteņu sugas kultūraugi.
Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
Ciprešu dzimtas ģints (“Juniperus”), mūžzaļš krūms vai neliels koks.
L
Zemi, smilšaini līdzenumi Biskajas līča krastā Francijā; no jūras tos atdala kāpu grēdas.
Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
Jumta skaida — no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, apmēram 460 g.
N
Augu dzimta (“Urticaceae”), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs.
Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra; audums, diegs no šādas šķiedras (dsk.).
P
Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā.
S
Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem (novec.).
Spožums.
Intervāls — astoņi vai deviņi pustoņi.
Zirgu un pajūgu novietne (pie kroga).
Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka.
U
Teritorija starp Austrumeiropas un Rietumsibīrijas līdzenumu, kalnu sistēma.
V
Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga (“Canis lupus”), dzīvnieks.
Z
Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas.
Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla — ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
