Abaka
Balvu "15 dienu abonements" ieguva Ruta Burkevica. Apsveicam!
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
1. Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
1. Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
3. Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgs lakstaugs.
3. Valsts Centrālajā Āfrikā.
3. Somu smagā metāla grupa, Eirovīzijas uzvarētāji.
5. Vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskais ciklons.
5. Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
5. Tādi, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
7. Pilsēta Austrālijā.
7. Ziedkopa, kurā nav galvenās ass, bet sānasis izaug starveidīgi no aptuveni viena punkta.
7. Nursultana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1992.-2019. g.
9. Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
9. Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), kukaiņi, kas mitinās dzīvnieku vai cilvēku apmatojumā.
9. Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
11. Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā.
11. Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
11. Gļotas uz zivju zvīņām (apv.).
13. Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
13. Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
13. Rosīga darbība, rosīgs process; rosība.
13. Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus").
15. Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
15. Īpaši darināts bišu miteklis.
15. Tāda, kuru pārņēmusi apātija; vienaldzīga.
17. Doma; iecere, nodoms, plāns.
17. Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
17. Grieķu mitoloģijā — viens no titāniem.
19. Šķiedra, kas iegūta no šķiedras banāna ("Musa textilis") lapām.
19. Cilvēks, kas mēdz kauties.
19. Zīme, ko uzlīmē uz preces vai tās iesaiņojuma ar preces nosaukumu, cenu, fabrikas nosaukumu u. tml.
A. Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
A. Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
B. Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku.
B. Adminstratīvi teritoriāla vienība Ķīnā.
C. Plienakmens, merģelis; ļoti sablīvēta zemes kārta.
C. Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
C. Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka.
D. Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
D. Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai); abra.
D. Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids — sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
E. Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
E. Slāvu mitoloģijā — varens dabas auglības dievs, no kura labvēlības bija atkarīga raža.
F. Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina").
F. Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
F. Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā (dsk.).
G. Zemes dabiskais pavadonis.
G. Visu (kā) elementu, sastāvdaļu u. tml. kopums, sistēma.
G. Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
H. Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
H. Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem.
H. Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu (dsk.).
I. Otrais lielākais kontinents.
I. Rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem.
I. Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā.
J. Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi.
J. Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai) (dsk.).
J. Sliņķe; sieviete, kas izvairās no darba.
