Ore

Balvu "20 bonusa punkti" ieguva Anita Šķenderska. Apsveicam!
I
J
B
Ā
M
M
I
T
 Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
 Saziest (ko) ar ziepēm, ziepju putām.
 Tāda, kas ir noteikta, apvaldīta, tāda, kurai ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
 Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
 Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
 Kondensētu ogļūdeņražu maisījums (novec.).
 Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
 Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos — jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte.
 Spēj, var; māk.
 Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
 Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži.
 Valsts likumdošanas institūcijas sastāvdaļa.
 ... Kirī (1859-1906) - franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.
 Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina.
 Vīrieša vārds, vārda diena jūlijā.
 Caurule, kurā ievietota stūres vārpsta.
 Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
 Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis.
 Pilsēta ASV, Kalifornijas štatā.
 Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
 Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
 Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
 Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
 Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — viens no 12 apustuļiem.
 Zemkopības speciāliste.
 Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
 Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā.
 Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš.
 Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā).
 Ķīmiskais elements — dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
 Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns.
 Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
 Upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka.
 Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
 Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
 Atveidot līdzīgu oriģinālam (piem., mākslas darbu).
 Irot, airējot atvirzīt šurp (piem., laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
 Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
 Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
 Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
 Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps; tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
 Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
 Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām.
 Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
 Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
 Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
 Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs.
 Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs.
 Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
 Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
 Pūderis, arī pulveris, kura sastāvā ir šāds minerāls.
 Ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
 Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai).
 Johans Volfgangs fon ... (1749-1832) - vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
 Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
 Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
 Oglekļa (II) oksīds — indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).