Florete
Balvu "15 dienu abonements" ieguva Anna Putra. Apsveicam!
I
I
I
I
A
I
I
I
I
I
A
I
I
I
I
I
I
I
I
I
I
I
A
Zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars.
Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Papagaiļu dzimtas ģints, liels putns bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā.
Latvijas hiphopa mūziķis, bītmeikeris un mūzikas producents (dz.1987).
Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
B
Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā.
D
Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama (dsk.).
Spāņu tenors un diriģents (dz.1941).
Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
E
Aizliegums ievest vai izvest (piem., preces).
F
Svinīgi (mūz.).
Sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni.
H
18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
I
Senindiešu mitoloģijā – dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs.
Vientulīgs, atšķirts.
Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde.
J
1963. gadā Latvijas PSR uzņemta filma—opera. Filmas režisors ir Vladimirs Gorikers.
Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā.
Poļu izcelsmes Latvijas politiķis, bijis pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, pēc tam vairāku Saeimu deputāts (dz.1946).
K
Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos) (sar.).
Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
Krass pretstats; krasa atšķirība.
Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi (dsk.).
Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piem., pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
L
Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā.
Naudas pamatvienība Turcijā, (Itālijā līdz 2002); attiecīgā naudas zīme, monēta (dsk.).
Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
M
Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi.
O
Japāņu mitoloģijā – dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku – ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
Riņķveida, lokveida rokturis (piem., traukiem).
Pilsēta ASV, Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā.
Garastāvoklis, noskaņojums.
P
Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi.
R
Latvijas Republikas, vēlāk PSRS zemūdene. Uzbūvēta 1926. gadā Nantē, Francijā, zemūdeņu Loire-Simonet klase.
Tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām (dsk.).
Lauku; laukiem raksturīgs; lauciniecisks.
S
Velmētas īpaša šķērsprofila tērauda sijas, pa kurām rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
Apstāties attīstībā.
Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā (dsk.).
Virve, aukla (sar.).
Starptautisks briesmu signāls, ko ar radiotelegrāfa vai gaismas signāliem raida jūras kuģi, lūdzot palīdzību.
T
Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
Valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos.
Romiešu mitoloģijā – leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā.
U
Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
V
Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos.
Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā (līdz 2009. g. – Cēsu rajonā).
Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām (dsk.).
